Koru lielvalsts Latvija

Ir pulksten astoņi. Skolā Jūrmalā, kūrortpilsētā apmēram 25 km uz rietumiem no Rīgas. 78 bērni, kas ir puse no skolas kopējā skaita, ir pulcējušies kora nodarbībai divas reizes nedēļā. Sēžot ar taisnu muguru un pievēršot diriģentam visu uzmanību, viņi atkārto latviešu tautasdziesmas – tāpat kā bērni katru nedēļu parastās valsts skolās visā Latvijā. Šī agrīnā koru tradīcija ir pārvērtusi Latviju par kora dziedāšanas lielvalsti.

“Dziedāšana ir tas, ko latvieši dara,” saka Diāna Stirna, 20 gadus veca studente Rīgā. Kopš padomju laikiem viņi to ir darījuši ļoti organizēti. Latvijas padomju skolu mācību programmā bija paredzēta obligātā ansambļu dziedāšana, sākot ar pamatskolas pirmo gadu; dziedāšana visiem skolēniem bija viena no nedaudzajām padomju politikām, kuras Latvija izvēlējās ievērot.”

Latvijā ar 2 miljoniem iedzīvotāju ir apmēram desmit jauniešu kori ar starptautiskām balvām un medaļām. 2014. gada pasaules koru spēlēs Rīgā (pilsēta izvēlēta pēc tam, kad cits latviešu jauniešu koris “Kamēr” ieguva galveno balvu trīs kategorijās) uzņemošā valsts ieguva vairāk medaļu nekā jebkura cita valsts, kurai sekoja Ķīna, Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Indonēzija.

Tāpat kā citiem Latvijas populārākajiem jauniešu koriem, “Solai” ir prasīgs mēģinājumu grafiks: trīs stundas divas reizes nedēļā papildus individuālām balss nodarbībām. Koru dziedāšana Latvijā nodrošina aizraujošas iespējas ceļot: ducis Latvijas koru sacentīsies šī gada pasaules koru spēlēs, kas jūlija sākumā notiek Sočos. Vēl viens pasaules klases jauniešu koris “Balsis” ir uzaicināts dziedāt Maskavas slavenajā Čaikovska zālē šoruden – tā ir reta Latvijas izcilības atzīšana no Krievijas puses.

Pēc Latvijas Nacionālā izglītības centra datiem, valstī ir 277 skolu kori bērniem, kas ir vecumā no viena līdz četriem gadiem; 224 kori skolēniem no pieciem līdz deviņiem gadiem; un 24 zēnu kori. Tas liek Latvijai kora dziedāšanā nonākt tādā pozīcijā, kāda ir Ķīnā ar vingrošanu, – valsti, kas sniedz satriecošus rezultātus pusaudžu vidū, pateicoties visaptverošai apmācībai, kas sākas jaunībā.

Pēdējos gados skolu koru apmācība tomēr ir zaudējusi daļu savas varas, jo valdība to ir noteikusi par brīvprātīgu. Mūsdienās 10% skolas bērnu dzied skolas korī. “Balsis” diriģents Ints Teterovskis atceras dienas, kad visi dziedāja līdz piektajai klasei, dodot viņam tādu talantu pulku, bija grūti izvēlēties kandidātus uz augstāko apmācību. Tomēr 18 gadu laikā ar “Balsis” Teterovskis ir pamanījis pretendentu vokālo prasmju samazināšanos. Tā rezultātā viņš ir pievienojis papildu vokālās tehnikas pasniedzējus, tāpat, kā citas skolas. Bet, pateicoties papildu apmācībai, jauniešu kori turpina radīt satriecošus rezultātus. Līdzīgi kā Ķīnas vingrošana, Latvijas jauniešu kora dziedātāji, kas tuvojas 30 gadu vecumam, var izvēlēties, ko darīt tālāk. Elitārā dziedāšana ir kļuvusi par dzīvesveidu – lai arī neapmaksātu, taču tādu, kuru daudzi nevēlas pamest.